top of page

Ģinekoloģiska ultrasonogrāfija

Ultrasonogrāfija ir nekaitīga un nesāpīga bet ļoti informatīvā diagnostiskā procedūra, kurā attēlu iegūšanai lieto veselībai nekaitīgus augstas frekvences skaņas viļņus (ultraskaņu). Ar šo izmeklējumu ir iespējams izvērtēt dažādu orgānu un mīksto audu struktūru. Ultrasonogrāfija ir ātri izdarāms izmeklējums, ko bez riska var lietot arī grūtniecēm.

​​

Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija:

ļauj konstatēt sieviešu ginekoloģiskās saslimšanas. Veic dr. R.Ozoliņa, ginekologi-dzemdību speciālisti dr. J. Iļjenkovs, dr. R. Parādnieks.

 

Grūtnieču ultrasonogrāfija.

Grūtniecības ultrasonogrāfija: pirmajā, otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī. Palīdz agrīni atklāt grūtniecības norises iespējamos sarežģījumus, kā arī iedzimtas augļa patoloģijas. Veic dr. R. Ozoliņa.

 

Sagatavošanās izmeklējumam:  Ginekoloģiskai un grūtnieču ultrasonogrāfijai, īpaša sagatavošanās nav nepieciešama.

Ģinekoloģiska ulatrasonogrāfija

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfijā izmanto ultraskaņas viļņus, lai iegūt dziedzeru iekšējo struktūru attēlus. To izmanto kā palīgdiagnostikas metodi gadījumos, kad rentgenizmeklējumā (mamogramā), magnētiskās rezonanses izmeklējumā vai fiziskajā izmeklēšanā ir atrasti veidojumi vai kādas citas novirzes no normas. Ultrasonogrāfija ir droša un neinvazīva izmeklēšanas metode, kuras laikā netiek izmantota radiācija.

Ultrasonogrāfija ir labs krūšu audu izmeklēšanas veids, bet tas neaizvieto mamogrāfiju ar tomosintēzi ne jutīguma, ne specifiskuma ziņā.

Daudzi krūts vēža veidi nav redzami ultrasonogrāfijā. Daudzas struktūras, ko var ieraudzīt rentgenizmeklējumā vai magnētiskās rezonanses izmeklējumā, nav redzami ultrasonogrāfiski.

​
Kādos gadījumos tiek pielietota krūšu ultrasonogrāfija?

  • Nepieciešams diagnosticēt neskaidru palpatoru atradni, piemēram, blīvu veidojumu krūts dziedzerī vai izdalījumus no krūtsgala.

  • Nepieciešams labāk izvērtēt veidojumus, kas atrasti, veicot mamogrāfiju vai krūšu dziedzeru magnētisko rezonansi.

  • Nepieciešams atšķirt blīvu veidojumu no dobumu vai šķidrumu saturoša veidojuma.

  • Nepieciešams izmeklēt grūtnieces, kurām nedrīkst veikt mamogrāfiju.

  • Nepieciešams izmeklēt sievietes ar blīviem krūšu dziedzeriem.

  • Nepieciešams veikt krūts veidojuma biopsiju.

  • Tā ir izvēles izmeklēšana metode pēc krūšu implantu ievietošanas operācijām, īpaši to bojājuma gadījumos.

  • Sievietēm virs 25 gadiem krūšu ultrasonogrāfiju parasti veic pēc mamogrāfijas vai cita izmeklējuma, bet sievietēm jaunākām par 25 gadiem ar nelielām krūtīm parasti krūšu sonogrāfija ir pirmās izvēles izmeklējums.

Krūšu ultrasonogrāfiju kā primāro izmeklēšanas metodi iesaka:

  • Grūtniecēm

  • Sievietēm ar krūšu implantiem

  • Sievietēm, jaunākām par 25 gadiem, ar nelielām krūtīm

 
Krūšu ultrasonogrāfijas priekšrocības:

  • Ultrasonogrāfija ir neiznvazīva izmeklēšanas metode (ne injekciju, ne adatu).

  • Reizēm tās laikā var parādīties diskomforts, bet tas ir īslaicīgs.

  • Ultrasonogrāfijas izmeklējumi ir ļoti droši un tajos netiek pielietots starojums.

  • Ultrasonogrāfijas laikā var labāk izmeklēt mīkstos audus, kurus nevar tik labi saredzēt ar rentgenizmeklējumu.

  • Ultrasonogrāfija var palīdzēt labāk izmeklēt sievietes ar blīviem krūšu audiem.

  • Ultrasonogrāfija var palīdzēt ieraudzīt un izmeklēt veidojumus, kurus nevar pareizi interpretēt mamogrāfijā.

  • Krūšu dziedzerus var izmeklēt visā to apjomā.

​
Kā noritēs izmeklējums?

  • Šim izmeklējumam nav īpaši jāsagatavojas. Tā kā pirms izmeklējuma jums būs nepieciešams noņemt kaklarotas un novilkt drēbes līdz jostasvietai, uzvelciet kaut ko ērtu.

  • Ultrasonogrāfija visbiežāk norit ātri, viegli un nesāpīgi.

  • Izmeklējums parasti ilgst 30 minūtes.

  • Ja ārsts pielietos Doplera ultrasonogrāfiju, izmeklējuma laikā dzirdēsiet skaļāku, pulsējošu skaņu.

  • Izmeklējuma laika ārsts var palūgt jums nomainīt ķermeņa pozīciju.

  • Pēc izmeklējuma jūs varat uzreiz atsākt savas ikdienas gaitas.

​
Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju veic Dr.  Zane Vērdiņa 
Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija

Galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfija

Asinsvadu doplerogrāfija ir asinsvadu ultrasonogrāfija, kuras laikā tiek novertēts asins plūsmas virziens un ātrums asinsvados. Asinsvadu doplerogrāfija (jeb dupleks doplerogrāfija) ir nepieciešama dažādu iegūtu un iedzimtu asinsvadu anomāliju diagnostikā. Izmeklējums ļauj atklāt asinsvadu sašaurinājumus, nosprostojumus, netipiskus izliekumus, deformācijas, aterosklerozes skartās vietas, aneirismas, vēnu varikozitātes jeb paplašinātas vēnas, venozo asiņu atteces traucējumus, vēnu trombozes u.c. patoloģijas, ļauj novērtēt asinsvadu sieniņu biezumu, formu, viendabīgumu, diametru un kustīgumu.

 

Dubultu Doktorāts veic duplex doplerogrāfijas izmeklējumu ar jaunākās paaudzes iekārtām galvas un kakla jeb brahiocefāliem asinsvadiem, kā arī roku un kāju vēnām un artērijām.

 

Kad tā nepieciešama?

Galvas un kakla asinsvadu galvenā indikācija ir asins plūsmas novērtēšana miega artērijās. Savlaicīga miega artēriju stenozes atklāšana var palīdzēt samazināt insulta risku nākotnē. Citi insulta riska faktori ir: arteriāla hipertensija, cukura diabēts, hiperlipidēmija, nelabvēlīga iedzimtība

Galvas un brahiocefālo asinsvadu dupleks doplerogrāfija indicēta arī sekojošos gadījumos:

  • Pēc miega artēriju endarterektomijas un stentēšanas;

  • Pirms plānotas sirds operācijas;

  • Hronisku galvassāpju gadījumā;

  • Ja ir atšķirīgs asinsspiediens abās augšējās ekstremitātēs;

  • Ja ir konstatēti audzējam līdzīgi veidojumi kaklā;

  • Pacientiem pēc pārciesta insulta;

  • Pēc galvas vai kakla traumām;

  • Pēc samaņas zuduma;

  • Ja ir sūdzības par reiboņiem vai trokšņiem galva vai ausīs;

  • Pacientiem, kas cieš no mugurkaula kakla daļas spondilozes;

 

Kā tiek veikta galvas un brahiocefālo artēriju skenēšana?

 

Galvas un brahiocefālo artēriju dupleks doplerogrāfiju veic pacientam atrodoties guļus stāvoklī. Uz izmeklējamās zonas ādas tiek uzklāts speciāls gēls, kas palīdz vadīt ultraskaņas signālu un ārsts, izmantojot speciālu ultraskaņas zondi, veic izmeklējumu, vadot zondi gar galvas un kakla ādu. Tādējādi uz ultraskaņas aparāta ekrāna tiek iegūti asinsvadu attēli, kā arī dati par asins plūsmas virzienu un stiprumu tajos.

​

​

Galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfiju veic Dr.Veiss ,Dr.Krauce 

​

​
Dupleksdoplerogrāfija (Galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfija).

Apakšējo ekstremitāšu asinsvadu doplerogrāfija

Asinsvadu doplerogrāfija ir asinsvadu ultrasonogrāfija, kuras laikā tiek novērtēts asins plūsmas virziens un ātrums asinsvados. Asinsvadu doplerogrāfija (jeb dupleks doplerogrāfija) ir nepieciešama dažādu iegūtu un iedzimtu asinsvadu anomāliju diagnostikā. Izmeklējums ļauj atklāt asinsvadu sašaurinājumus, nosprostojumus, netipiskus izliekumus, deformācijas, aterosklerozes skartās vietas, aneirismas, vēnu varikozitātes jeb paplašinātas vēnas, venozo asiņu atteces traucējumus, vēnu trombozes u.c. patoloģijas, ļauj novērtēt asinsvadu sieniņu biezumu, formu, viendabīgumu, diametru un kustīgumu.

Dubultu Doktorāts veic duplex doplerogrāfijas izmeklējumu ar jaunākās paaudzes iekārtām galvas un kakla jeb brahiocefāliem asinsvadiem, kā arī roku un kāju vēnām un artērijām.

​

​

Izmeklējam:

  • maģistrālos asinsvadus (vēdera aortu, nieru artērijas, iegurņa artērijas un vēnas);

  • kāju artērijas;

  • kāju vēnas;

​

Kad tā nepieciešama?

​

Duplex doplerogrāfijas izmeklēšana ir īpaši nepieciešama pirms vēnu operācijas, lai noteiktu slimības avotu, refluksa (retrogrādas asinsrites) vietu, bojātā venozā segmenta diametru un garumu. Tikai pēc rūpīgas duplex doplerogrāfijas izmeklēšanas var pareizi plānot operāciju.

​

Kāju dupleks doplerogrāfija indicēta arī sekojošos gadījumos:
​

  • Cukura diabēta slimniekiem to iesaka veikt vienu reizi gadā;

  • Pacientiem ar sūdzībām par hroniskām nepatīkamām sajūtam kājās – regulāra tirpšana, sāpes, salšana, pietūkums, kāju nogurums, nemierīgo kāju sindroms u.c

  • Gados vecākiem cilvēkiem aterosklerotisku izmaiņu novērtēšanai.

  • Pie iedzimtām patoloģijām.

  • Novērtētu asinsvadu nosprostojumus un to pakāpi, iespējams atklāt trombus.

  • Izvērtēt asinsvadus pēc veiktām operācijām, t.sk. stentēšanas un šuntēšanas.

​

Kā tiek veikta apakšējo ekstremitāšu dupleks doplerogrāfija?
​

Kāju dupleks doplerogrāfiju veic pacientam atrodoties sēdus vai guļus stāvoklī. Uz izmeklējamās zonas ādas tiek uzklāts speciāls gēls, kas palīdz vadīt ultraskaņas signālu un ārsts, izmantojot speciālu ultraskaņas zondi, veic izmeklējumu, vadot zondi gar ādu. Tādējādi uz ultraskaņas aparāta ekrāna tiek iegūti asinsvadu attēli, kā arī dati par asins plūsmas virzienu un stiprumu tajos.

​

Apakšējo ekstremitāšu asinsvadu doplerogrāfiju veic Dr.Pastars

​

Limfatiskas slimības (Vēnu duplekssonogrāfija)
bottom of page